Jaunieši izzina Sēlijas kultūrvēsturisko mantojumu
14.aprīlī Viesītes vidusskolas 8.a,b un 9.b.klašu jaunieši projekta Latvijas Skolas soma ietvaros devās mācību ekskursijā pa Sēlijas vēsturiskajām vietām – Bebreni un Zasu.
Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu. Ciems ir viena no retajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru un vienotu Bebrenes kultūrvēsturisko seju. Tajā noteicoša loma ir muižas ēku (1836. – 1896.g.) un baznīcas (1797.g.) izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kuras stiepjas dienvidu – ziemeļu virzienā.
Parka ieskautās grāfu Plāteru – Zībergu muižas teritorijā var nonākt caur grezniem vārtiem (19.gs.). Visu muižas kompleksa teritoriju ieskauj sarkano ķieģeļu žogs, kas pāriet mūrētu stabiņu žogā ar koka starpsienām. Bebrene ir tā vieta, kur žogs lielā teritorijas daļā ir saglabājis.
Bebrenes muižas kompleksā ir saglabājušās virtuves ēka, pārvaldnieka māja, namiņš virs ledus pagraba, dārznieka māja ar augļu pagrabiem, kalpotāju māja, muižas staļļi, dzirnavas ar dzirnavnieka māju.
Dzirnavas sāktas būvēt 1836. gadā. Tās tika darbinātas ar tvaika dzinēja palīdzību. Ierīkotas bijušajā magazīnas klētī, kura celta 1836. gadā. Klēts par dzirnavām pārtaisīta 1928. gadā, dzirnavas atvēris Indriķis Stukulis. Dzirnavas tikušas darbinātas ar 2 sūcgāzes motoriem (110 zirgspēki), darbojušies valči, grūbu gaņģi, vilnas un koku apstrādāšanas mašīnas. Tajās saglabājušās darba iekārtas – tai skaitā arī kļavas koka zobrats. Dzirnavnieka māja ir izcils Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs.
Dzirnavās varējām iemēģināt graudu malšanas procesu, vērot dzirnavu darbošanās procesu un atpazīt graudaugu paraugus, apskatīt senlietu krātuvi.
Kopš 2012. gada rudens dzirnavu ēka sākta atjaunot Bebrenes Amatniecības un vēstures centra vajadzībām – kultūrvēsturisko priekšmetu, lauksaimniecības un antīkās tehnikas kolekciju eksponēšanai, tur piedāvātas telpas amatnieku un mākslinieku radošajām darbnīcām. Pavasarī, vasarā un rudens sākumā siltajā laikā ceļotāju grupiņas un ģimenes tiek aicinātas pieteikties radošām nodarbībām Bebrenes dzirnavās.
Te ir netradicionālas telpas konferencēm un citiem pasākumiem senatnīgā vidē (līdz 30 cilvēkiem).
Baznīca uzcelta 1797. gadā. Tās novietojums saskaņots ar grāfu Plāteru – Zībergu muižas ansambli un parku; pils ar baznīcu atrodas uz vienas ass, kuru iezīmē parka un baznīcas vārti. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi metāla krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Zvanu tornis, kurā ir trīs zvani, veidots kā atsevišķa celtne. Šī celtne kalpo arī kā ieejas vārti baznīcas dārzā, kuru ieskauj akmens mūra žogs. Ēkas fasādē abpus galvenajām durvīm četrās nišās gleznoti apustuļi – Pēteris, Lūkass, Matejs un Marks. Dievnamā saglabājušies baroka formās darināti grāfa un vienkāršo baznīcēnu soli. Tur atrodas vēl joprojām un darbojas ērģeles (19.gs.)
Bebrenes vispārizglītojošā izglītības iestāde atrodas vēsturiskajā muižas ēkā. Blakus esošajā profesionālajā vidusskolā var apgūt dažādas izglītības programmas- Veterinārmedicīna, Lopkopība (specializācija zirgkopība), Tūrisma pakalpojumu, Ēdināšanas pakalpojumu (pavārs, pavāra palīgs).
Iespaidiem bagāti devāmies uz leģendām un nostāstiem apvīto Zasas muižu un tās ainavisko parku.
Mīlas stāsts sens kā mūžība, bet skaists ar rozēm un atmiņām. Par to kā liecība ir divi grāfa meitas logi uz dīķiem un saliņām. Grāfa fon Zasa muižas parkā ir dīķi ar dažādu nokrāsu ūdensrozēm, tiltiņiem, cukurnamiņu, dzirnavām u.c. Arī daudzveidīgās un varenās koku alejas pārstāv ozolu, liepu un citu eksotisku koku sugu bagātība. Ir uzbūvēta promināde ar plašu un gleznainu skatu. Skolēnu uzdevums bija Zasas parkā izstaigāt visus tiltiņus, atpūsties prominādē, atrast cukurnamiņu un nofotografēt dzirnavas. Zasas vidusskolas jauniešiem ir viena jauka atpūtas un aktivitāšu vieta!
Jaunieši atzina, ka šī Sēlijas daļa ir nepazīstama. Iegūtā informācija būs palīdzēs mācību procesā. Dalībnieki domā, ka vasarā varētu apskatīt vēl vairākas vietas ar vecākiem. Daži atzina, ka iespaidīga šķita baznīca ar savu varenumu. Arī senlietu krātuve bija interesanta, jo vairāki atpazina VEF ražotos telefona aparātus, mopēdu Delta u.c. lietas. Daži jaunieši salīdzināja savu šodienas tehniku ar redzēto, secinot, ka ”laikam vecā iet ātrāk”.
Informāciju apkopoja un foto autori: sk. S.Ratiņa, I.Daņiļeviča un I.Vavere.
