Lieldienu ieskaņās
Lai arī svētkus svinēt nedrīkst, izglītoties par tiem nav aizliegts, tāpēc 1.aprīlī pie 3. klases, 4.a un 4.b klasēm viesojās bibliotekāre Gunta Plēsuma ar nopietnu un interesantu stāstījumu par Lieldienām kā tautas tradīciju svētkiem.
Šajā stāstījumā es saklausīju daudz interesanta un svarīga, uzzināju daudzas lietas no jauna, citā gaismā.
Jau senatnē cilvēki trīs dienas pirms Lieldienām sāka mājās klusi svinēt. Bet kā tas notiek mūsdienās? Senāk, kad tikās, vēlēja viens otram labu. Lieldienu rītā agri cēlās un gāja uz tekošu upi mazgāties, lai visu gadu būtu vesels. Tad posa māju un sevi. Sevi post mēs mēdzam ārēji, bet vai neaizmirstam sapost, savest kārtībā arī savu iekšējo “es”?
Interesanti likās, ka šūpošanai (lai arī tā saistās ar to, ka jāšūpojas, lai odi nekostu un lini augtu gari) tomēr ir arī cita nozīme. Senie latvieši dzīvoja saskaņā ar dabu- vēroja to, pateicās par veltēm un saskatīja, ka daba pavasarī ne tikai mostas, bet arī šūpojas. Tāpēc cilvēks Lieldienās šūpojās, lai būtu vienā veselumā ar dabu. Latviešiem nav īpašā Lieldienu ēdiena, lai arī mums liekas, ka tās varētu būt olas, siera ritulis. Vairāk tam ir simboliska nozīme – ola un siera ritulis ir kā dzīvības simbols.
Skolēniem bija iespēja dzirdēt senvārdus, lasīt tautas dziesmas un minēt mīklas. Viņi saņēma interesantas darba lapas, kuras varēs pildīt mājās. Lai arī bērniem ļoti patīk Lieldienu zaķis, tas atkal ir kārtējais aizguvums no Vācijas un Austrijas. Lieldienu zaķis ir viņu simbols, kas nu kļuvis par mūsu bērnu neatņemamu Lielās dienas atribūtu.
Paldies Guntai par ieguldīto darbu, stāstījumu un atbalstu, jo viņa nekad naatsaka, ja ko palūdz. Uz sadarbību!
4.a klases audzinātāja
Iluta Bantauska