Sveču diena

Sveču dienu ik gadu atzīmē 2. februārī, kaut gan senlatviešiem šī nebija svinama diena, bet gan nozīmīgs datums tā laika sadzīvē.

Šo dienu mēdz dēvēt arī par Svecaini, Grabenīcu, kā arī Ziemas Māru. Ar šo dienu noslēdzās Ziemassvētku laiks un sākās agrs pavasaris.

Ņemot vērā to, ka sveču gaisma tika uzskatīts par greznāko no apgaismojumiem, bija atsevišķi darbi, ko šajā dienā jāveic, un tādi – no kuriem jāatturas. Viens no obligāti veicamajiem darbiem bija sveču liešana, jo tika uzskatīts, ka 2. februārī izlietās sveces degs gaiši un spoži.

Viesītes vidusskolas 1.-4. klašu skolēni aktīvi darbojās sveču darbnīcās, apgleznoja sveces un trauciņus, veidoja sveču kompozīcijas un darināja vaska sveces. Tika pārrunāti  sveču dienas ticējumi un paredzēti laika apstākļi pavasarim un vasarai. Paldies čaklajiem sveču darinātājiem! Lai piepildās vislabākās laika prognozes vasarai!

• Ja Sveču dienā snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
• ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;
• silts un saulains laiks norāda arī uz agru pavasari;
• pilošas pažobeles sola jauku pavasari;
• bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;
• aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;
• vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;
• miglaina diena sola lietainu vasaru;
• piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.

Sākumskolas SG skolotāji.